This site uses cookies.
Some of these cookies are essential to the operation of the site,
while others help to improve your experience by providing insights into how the site is being used.
For more information, please see the ProZ.com privacy policy.
This person has a SecurePRO™ card. Because this person is not a ProZ.com Plus subscriber, to view his or her SecurePRO™ card you must be a ProZ.com Business member or Plus subscriber.
Connecties
This person is not affiliated with any business or Blue Board record at ProZ.com.
Diensten
Translation, Editing/proofreading
Specialisatie
Gespecialiseerd in:
Zaken / handel (algemeen)
Juridisch: Contract(en)
Overheid / politiek
Toerisme & reizen
Medisch (algemeen)
Voedsel & zuivel
Marketing en marktonderzoek
Onderwijs / pedagogie
Poëzie en literatuur
Werkt ook in:
Juridisch (algemeen)
Verzekeringen
Economie
Reclame / voorlichting
Management
Internationale organisaties / ontwikkeling / samenwerking
KudoZ-punten op PRO-niveau: 80, Vragen beantwoord: 43
Blue Board-bijdragen van deze gebruiker
0 beoordelingen
Payment methods accepted
Bankoverschrijving
Portfolio
Proefvertalingen ingeleverd: 5
Engels naar Lets: Work-related stress General field: Overig Detailed field: Onderwijs / pedagogie
Brontekst - Engels Work-related stress can be said to be experienced when the demands from the work environment exceed the employees ability to cope with (or control) them. It is not a disease, but it can lead to mental and physical ill health. Work-related stress is a symptom of an organisational problem, not individual weakness (European Agency 2000a, 2000b, 2002a).
The European Commission’s (1999) definition states that work-related stress is “a pattern of emotional, cognitive, behavioural and physiological reactions to adverse and noxious aspects of work content, work organisation and work environment. Stress is caused by a poor match between our roles at work and outside it, and by not having a reasonable degree of control over our own work and our own life.”
Work-related stress is a multifaceted problem that can be linked to the organisational, physical or social characteristics of work and the work environment. It is therefore necessary to assess all aspects of work that can lead to stress, including work equipment and the physical and social environment. In education, work-related stress is often linked to violence, bullying (mobbing), harassment, and unacceptable student behaviour.
Violence at work is any incident where a person is abused, threatened or assaulted and which endangers their safety, health, well-being, or work performance. It covers insults, threats and physical or psychological aggression exerted by people against a person at work. Workers in education are more at risk to violence when their jobs involve:
dealing directly with pupils and/or their guardians
working late or alone
making off-site or home visits
working with children with special needs.
Vertaling - Lets Iespējams apgalvot, ka ar darbu saistīts stress tiek izjusts, kad darba vides izvirzītās prasības ir lielākas nekā darbinieka spēja tās izpildīt (vai kontrolēt). Tas nav slimība, tomēr var izraisīt garīgās un fiziskās veselības traucējumus. Ar darbu saistīts stress ir kādas organizatoriskas problēmas nevis indivīda vājuma simptoms (Eiropas aģentūra 2000a, 2000b, 2002a).
Eiropas Komisijas (1999) definīcija postulē, ka ar darbu saistīts stress ir „noteikts veids, kā cilvēks emocionāli, kognitīvi, biheiviorāli un fizioloģiski reaģē uz nelabvēlīgiem un kaitīgiem darba satura, darba organizācijas un darba vides aspektiem. Stress rodas, ja mūsu lomas darbā un ārpus tā nav labi saskaņotas, un ja mēs nespējam pietiekami pārliecinoši kontrolēt savu darbu un dzīvi.”
Ar darbu saistīts stress ir problēma, kurai raksturīgi daudzi aspekti, ko var saistīt ar darba un darba vides organizatoriskajām, fiziskajām vai sociālajām īpatnībām. Tātad nepieciešams izvērtēt visus darba aspektus, kas var izraisīt stresu, ieskaitot darba vietas aprīkojumu un darba fizisko un sociālo vidi. Izglītības sfērā ar darbu saistīts stress nereti saistās arī ar varmācību, terorizēšanu (mobingu), dažāda veida mocīšanu un audzēkņu nevēlamu uzvedību.
Par varmācību darbā uzskatāms jebkāds incidents, kura gaitā persona pieredz sliktu apiešanos, draudus vai uzbrukumu, kas apdraud tās drošību, veselību, labklājību vai profesionālo pienākumu izpildi. Tajā iekļaujas apvainojumi, draudi, fiziska vai psiholoģiska agresija, kas vērsta pret darba pienākumu pildītāju. Izglītības sfēras darbinieki ir vairāk pakļauti varmācības riskam, ja viņu darba pienākumi paredz:
tiešu saskari ar audzēkņiem un/vai to aizbildņiem
darbu vienatnē vai vēlās vakara stundās
saskarsmi ārpus skolas vai vizītes mājās
darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Engels naar Lets: 13 тhings that don't make sense General field: Kunst en literatuur Detailed field: Poëzie en literatuur
Brontekst - Engels Fragment from: Michael Brooks: 13 Things That Don’t Make Sense. Profile Books 2009 (Chapter 2. The Pioneer Anomaly, pp. 40-41)
That is why, in several places around the world, researchers are watching the Pioneer probes fly all over again. It was Turyshev’s idea to gather all the flight data from the Pioneer probes and write them into a computer program: Pioneer, the simulator.
It is a hugely demanding project. To understand why, think back to what information technology was like in 1973. Dot matrix printers are still new— and pretty cool. Bill Gates is still at Harvard; he hasn’t yet come up with the Diskette Operating System and dropped out to form a little company called Microsoft. That’s still two years away. The first eight-inch floppy diskette drive had been invented just two years earlier. Which means that the Pioneer craft, designed in the 1960s, would store most of its data on the old-style punch cards. The mission data that aren’t on punch cards are on rudimentary magnetic tape, coded in various programming languages that are the computer industry’s version of ancient Latin.
Turyshev’s problems don’t stop there. NASA doesn’t exactly archive all its mission data with loving care. These are records of when a thruster fired, or in what direction a spacecraft was pointing at 2:30 a.m. on a cold Friday morning in the early 1970s—they are hardly critical data. Unless, of course, the data challenge the laws of physics. But who knew that was going to happen?
No one at NASA, obviously. Turyshev eventually found most of the Pioneer trajectory data—four hundred reels of magnetic tape recording the computer’s logs of the missions’ paths through space—in a pile of cardboard boxes under a staircase at JPL. The tapes had suffered decades of neglect, heat, and humidity, but colleagues helped him restore the data and rerecord them onto DVD. Next, he went in search of the records from the onboard instruments that would reveal every move and spin of the Pioneer probes. He eventually found them at NASA Ames, in Moffett Field, California: sixty filing cabinets’ worth of instrument readouts. They had been earmarked for imminent destruction.
Vertaling - Lets Fragments no grāmatas: Maikls Brukss: 13 fenomeni, kurus nav iespējams izskaidrot.
Tāpēc daudzviet pasaulē zinātnieki atkal un atkal vēro abu "Pioneer" lidojumu. Savā laikā Turiševam bija iešāvusies prātā lieliska ideja – viņš ieteica apkopot visus iespējamos datus par kosmiskās zondes "Pioneer" lidojumu un apstrādāt tos ar datorprogrammu, izveidojot "Pioneer" simulatoru.
Tas ir neiedomājami darbietilpīgs projekts. Kāpēc? Iztēlojieties informācijas tehnoloģijas 1973. gadā. Punktmatricu printeri joprojām ir kas jauns un vēl nebijis. Bils Geitss joprojām studē Hārvardā: viņš vēl nav radījis operētājsistēmu DOS un iedomājies aiziet no universitātes, lai nodibinātu nelielu firmu, kas tiks nosaukta par "Microsoft". Līdz šim brīdim jāgaida vēl divus gadus. Tikai pirms diviem gadiem ir izgudrota pirmā astoņu collu diskete, kas paredzēta datu saglabāšanai. Tātad dati, kas attiecas uz 20. gadsimta 60–tajos gados projektēto kosmisko zondi "Pioneer", lielākoties glabājas vecmodīgās perfokartēs. Pārējā informācija par šo misiju ir iekodēta primitīvās magnētiskās lentēs, izmantojot programmēšanas valodas, kas atbilstoši datorindustrijas kritērijiem ir apmēram tikpat modernas kā Romas impērijas laika latīņu valoda.
Turklāt tās nebūt nav Turiševa vienīgās galvassāpes. Nacionālā aeronautikas un kosmonautikas administrācija parasti nemēdz gādīgi uzglabāt visus datus par kosmiskajām misijām. Arhīvos var sameklēt atskaites par to, kad ticis palaists raķešdzinējs, vai kādā virzienā notēmēts kosmosa kuģa priekšgals plkst. 2:30 kādā aukstā piektdienas rītā 20. gadsimta 70–to gadu sākumā, bet diez vai to var dēvēt par būtisku informāciju. Protams, viss izskatās pavisam citādi, ja attiecīgie dati liek apstrīdēt fizikas likumus. Taču kas gan varēja iedomāties, ka notiks kas tamlīdzīgs?
Katrā ziņā neviens no Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas ierēdņiem, tas nu ir skaidrs. Lielāko daļu informācijas par "Pioneer" trajektorijām – četrsimt magnētiskās lentes spoles, kurās glabājās datoru apkopota informācija par abu kosmosa kuģu virzību kosmiskajā telpā – Turiševs galu galā uzgāja kartona kārbu kaudzē kādā Reaktīvās kustības laboratorijas (RKL) patrepē. Gadu desmitiem ilgā nevīžīgā apiešanās, karstums un mitrums bija paveikuši savu posta darbu, taču Turiševa kolēģi palīdzēja restaurēt magnētiskās lentes un ierakstīt datus DVD diskos. Pēc tam Turiševs sāka meklēt cita rakstura informāciju – vajadzēja sadabūt abu kosmosa kuģu aparatūras ierakstus, kuros bija fiksēta pat visnenozīmīgākā kosmiskās zondes kustība. Tos viņš atrada Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas telpās Mofetfīldā, Kalifornijas štatā – aparatūras izdarītie ieraksti glabājās sešdesmit dokumentu skapjos. Speciāla atzīme liecināja, ka tos paredzēts nekavējoties iznīcināt.
Duits naar Lets: Der Daisetsuzan-Nationalpark General field: Overig Detailed field: Toerisme & reizen
Brontekst - Duits Der Daisetsuzan-Nationalpark ist ein Land des Wassers. Zwei mächtige Vulkane geben dem Schutzgebiet auf Japans nördlichster Insel Hokkaido sein Gesicht.
Es ist der Winter, der Daisetsuzan den Namen gab: "Grosse verschneite Berge". Der Schnee wird zu Wasser, das zu Tal fließt und eine üppige Vegetation nährt, die einen großen Teil des Nationalparks zu unzugänglicher Wildnis macht.
Im dicht bevölkerten Inselreich Japan, einem der am stärksten besiedelten Länder der Welt, bildet dieser Park heute eine der wenigen verbliebenen Ruhezonen der Natur. Seine Berge und Wälder sind von akkurat bestellten Feldern umfasst, aber Daisetsuzan selbst ist ein Rückzugsort für Hirsche und Bären, für Hasen und viele Vogelarten, für Bäume und Blumen.
Wanderer ziehen in respektvollem Schweigen durch die Landschaft. Wie Michiko Aoki, die Tochter eines buddhistischen Priesters. Im Sommer und Herbst nimmt sie manchmal einen achtstündigen Marsch auf sich, um ihren Freund zu besuchen, der die Hokkaido-Braunbären erforscht: den Asahi-dake hinauf, über einen windigen Grat, dann in ein abgeschiedenes Tal.
An einem warmen Herbsttag schließe ich mich ihr an. Der Asahi-dake ist in Wolken gehüllt, aber wir hören das Atmen seiner Vulkanschlote. Auf dem See Sugatami-ike spiegeln sich Schnee und Dampf. Der Überlieferung zufolge verbinden solche Schwaden den Berg mit den Kamui, den Geistern der Ainu.
Hoch über dem Nebel genießen wir den Rundblick über Berge und Flüsse. Einer ist der Ishikari, den Ryutaro Ota, ein Bürgermeister der Gegend, 1910 erkundete. Er warb dafür, die Region unter Schutz zu stellen, bevor sie in Privatbesitz fallen würde.
1934 wurde Daisetsuzan einer der ersten acht Nationalparks des Landes. Kein anderer war so abgelegen, in keinem gab es einen vergleichbaren Artenreichtum.
Unser Weg hinunter fuhrt über roten Staub und verwittertes Gestein. Doch schon bald erkennen wir blaue und rote Beeren sowie die violetten, glockenförmigen Blüten vom Eisenhut, aus denen die Ainu Pfeilgift herstellten. Dann mündet der Pfad in eine Lichtung. Erst sehen wir eine Hütte, dann Michikos Freund, Tomohisa Matsuno. "Da oben ist eine Bärin mit zwei Jungen", sagt er und deutet auf einen fernen Felsvorsprung.
Am folgenden Morgen brechen wir in aller Frühe auf zu den Bärenwiesen. Ein letzter Anstieg führt in einen weiten Kessel, aber die Bärin ist gerade über einen Kamm verschwunden. Auf ihre Rückkehr wartend, sitzen wir den ganzen Tag am Rand eines halb ausgetrockneten Sees, wie verzaubert von der wunderbaren Abgeschiedenheit dieses Ortes.
Vertaling - Lets Daisecudzana nacionālais parks ir ūdeņu valstība. Divi vareni vulkāni nosaka Japānas tālākās ziemeļu salas aizsargājamā apvidus seju.
Par savu nosaukumu Daisecudzana parks var pateikties ziemai: tas nozīmē „Lielie sniegotie kalni”. Kūstoša sniega ūdeņi plūst uz ieleju, veldzējot un barojot krāšņu augu valsti, kas lielu nacionālā parka daļu padara par necaurejamu biezokni.
Šis parks ir viens no nedaudzajiem vēl atlikušajiem neskartajiem dabas nostūriem biezi apdzīvotajā salu valstī Japānā, kas pieskaitāma pie zemēm ar vislielāko iedzīvotāju blīvumu pasaulē. Visapkārt Daisecudzana kalniem un mežiem plešas rūpīgi apstrādāti lauki, taču pašā parkā netrūkst koku un puķu, tajā rod patvērumu brieži, lāči, zaķi un daudzas putnu sugas.
Ceļotāji, piemēram, budistu priestera meita Mičiko Aoki, pārvietojas pa šo apvidu, ievērojot cieņas pilnu klusumu. Vasarās un rudeņos viņa reizēm dodas astoņas stundas ilgā pārgājienā, lai apciemotu vienu no saviem draugiem, kas pēta Hokkaidō brūnos lāčus. Vispirms viņai jāpārvar Asahi smaile, pēc tam – vējaina klinšu kore un visbeidzot jānokāpj vientulīgā ielejā.
Kādā siltā rudens dienā es kļūstu par Mičiko ceļabiedreni. Asahi smaile tinas mākoņos, taču mēs varam saklausīt tā vulkānisko spraugu elpu. Sugatami ezerā spoguļojas sniega lauki un tvaika mākuļi. Leģenda vēsta, ka šādi miglas vāli saista kalnu ar kamui – gariem ainu folklorā.
Kad miglas vāli ir palikuši tālu apakšā, mēs baudām grandiozu skatu, kas paveras uz kalniem un upēm. Viens no tiem ir Isikari, ko 1910. gadā pētīja Ōta Rjūtarō, vietējais mērs. Viņš cīnījās par to, lai šis novads nenonāktu privātīpašumā, bet iegūtu aizsargājama apvidus statusu.
1934. gadā Daisetcudzans kļuva par vienu no pirmajiem astoņiem Japānas nacionālajiem parkiem. Nebija neviena cita nacionālā parka, kas atrastos tik nomaļā vietā vai varētu lepoties ar līdzvērtīgu sugu daudzveidību.
Kad dodamies lejup, mūsu ceļš ved pāri sarkaniem putekļiem un sadēdējušiem akmeņiem. Taču drīz vien mēs pamanām zilas un sarkanas ogas un kurpīšu violetos, zvanveida ziedus – no kurpītēm ainu mēdza gatavot indi bultu uzgaļu apziešanai. Tad taka ievijas kādā norā. Vispirms mēs ieraugām būdu, pēc tam – Mičiko draugu Tomohisu Macuno. „Tur augšā ir lācene ar diviem lācēniem,” viņš saka, rādot uz kādu attālu klinšu pārkari.
Nākamajā rītā mazā gaismiņā mēs dodamies uz lāču pļavu. Pārvarējuši pēdējo stāvo nogāzi, nonākam apjomīgā ieplakā, bet lācene jau ir paguvusi nozust aiz kādas klinšu grēdas. Gaidot viņas atgriešanos, mēs visu dienu gluži kā apburti nosēžam pusizžuvuša ezera malā, baudīdami šīs vietas brīnumaino nošķirtību.
Russisch naar Lets: Положение банков Японии General field: Zakelijk / financieel Detailed field: Financieel-economisch (algemeen)
Brontekst - Russisch Положение банков Японии несравненно легче, чем в США и странах Европы. Статистика не приводит данных о банкротствах в финансовом секторе. Судя по газетной информации, возможно, банкроты есть среди мелких местных банков и кредитных кооперативов. Дело в том, что японская банковская система пережила тяжёлый кризис в 1991-2002 гг. В 1991 г. была введена процедура принудительного банкротства. Её прошли 181 финансовое учреждение. Теперь финансовые власти Японии стараются не доводить банки до банкротства.
На внутреннем рынке не наблюдается сильного кредитного сжатия, но крупнейшие банки сильно сократили кредитование иностранных кредитных учреждений, как только осенью 2008 года симптомы кредитного сжатия появились на рынках США и стран Евросоюза.
Банковский сектор Японии счастливо избежал сжатия кредита, так как ещё в 1997-2002 гг. правительство Японии провело расчистку балансов банков от «плохих долгов» и поставило этот сектор под плотный надзор мега-регулятора финансовых рынков – Агентства финансовых услуг (Financial Service Agency (FSA)), непосредственно подчинённого премьер-министру. Но в условиях мирового кризиса проблема «плохих долгов» неизбежно возникла вновь.
С одной стороны три банковских холдинга (так называемые мега-банки Mizuho, Tokyo-Mitsubishi UFG и Sumitomo-Mitsui) впервые столкнулись с невозвратом долгов от своих заёмщиков из США и Европы. Региональные и местные банки получили невыплаченные долги средних и мелких предприятий. Впервые за последние 10 лет ожил рынок продажи «плохих долгов». И впервые в экономической истории Японии появились массовые неплатежи по ипотечным кредитам (почти четверть от всех выданных кредитов).
Банковское сообщество Японии разделилось на два лагеря по поводу предстоящего принятия новых правил Базельского банка международных расчётов. Базельский банк ужесточает требования к достаточности капитала коммерческих банков. Коэффициент достаточности капитала (соотношение собственного капитала банка к активам, взвешенным по степеням риска) может быть поднят с нынешних 8 % (для банков, ведущих заграничные операции) до 12 %. На саммите Группы 20 (G20) в сентябре 2009 г. эта мера была признана необходимой во избежание повторения мирового финансового кризиса. Японские мега-банки Mizuho этого не очень боятся, так как они увеличили свою капитализацию новыми выпусками акций (их коэффициент – 11-13 %). Региональным банкам, чьи акционеры – средние и мелкие фирмы, это не под силу. Без государственной поддержки они могут испытать нехватку ликвидности.
Vertaling - Lets Japānas banku stāvoklis ir nesalīdzināmi vieglāks nekā ASV un Eiropas Savienības valstīs. Statistikas datu par bankrotiem finansu sektorā nav. Spriežot pēc informācijas avīzēs, bankrotus, iespējams, piedzīvoja dažas nelielas vietējās bankas un kredīta kooperatīvi. Tas izskaidrojams tādējādi, ka Japānas banku sistēma piedzīvoja smagu finansu krīzi 1991.–2002. g. 1991. g. tika ieviesta piespiedu bankrota procedūra. To izgāja 181 finanšu uzņēmums. Tagad Japānas finanšu sektora vadītāji cenšas nenovest bankas līdz bankrotam.
Vietējā tirgū nav novērojama spēcīga kredītu krīze, taču lielākās bankas ievērojami samazināja ārvalstu kredītiestāžu kreditēšanu, tiklīdz 2008. gada rudenī kredītu krīzes simptomi parādījās ASV un Eiropas Savienības valstu tirgos.
Japānas banku sektoram palaimējās izvairīties no kredītu krīzes, tāpēc ka vēl 1997.–2002. g. Japānas valdība bija attīrījusi banku bilances no „sliktajiem parādiem” un noteikusi, ka šo sektoru stingri pārrauga finansu tirgu megaregulators Finanšu pakalpojumu aģentūras (Financial Service Agency (FSA)), kas atrodas tiešā premjerministra pakļautībā. Taču vispasaules krīzes apstākļos neizbēgami nācās atkal saskarties ar „slikto parādu” problēmu.
No vienas puses trīs banku holdinga kompānijas (tā dēvētās megabankas "Mizuho", "Tokyo-Mitsubishi UFG" un "Sumitomo-Mitsui") pirmo reizi piedzīvoja, ka aizņēmēji ASV un Eiropā neatmaksā savus parādus. Reģionālās un vietējās bankas bija spiestas konstatēt, ka parādus neatmaksā mazie un vidējie uzņēmumi. Pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā atdzīvojās „slikto parādu” pārdošanas tirgus. Un pirmo reizi Japānas ekonomiskajā vēsturē masveidā netika nomaksāti hipotekārie kredīti (kas veido gandrīz ceturto daļu no visiem izsniegtajiem kredītiem).
Gaidāmā Bāzeles starptautisko norēķinu bankas jauno likumu pieņemšana sašķēla Japānas banku aprindas divās nometnēs. Bāzeles banka ievieš stingrākas prasības komercbanku kapitāla pietiekamībai. Kapitāla pietiekamības koeficients (bankas pašu kapitāla attiecība pret riska svērtajiem aktīviem) var pieaugt no pašreizējiem 8% (bankām, kas veic starptautiskas operācijas) līdz 12%. G20 grupas galotņu sanāksmē 2009. g. septembrī tika atzīts, ka šāds līdzeklis ir nepieciešams, lai izvairītos no pasaules finansu krīzes atkārtošanās. Japānas megabankas "Mizuho" no tās sevišķi nebaidās, jo ir palielinājušas savu kapitalizāciju ar jaunām akciju izlaidēm (to koeficients – 11–13%). Reģionālajām bankām, kuru akcionāri ir mazie un vidējie uzņēmumi, tas nav pa spēkam. Ja pietrūkst valsts atbalsta, tās var piedzīvot likviditātes nepietiekamību.
Japans naar Lets: Pundura vārdi. Fragments. General field: Kunst en literatuur Detailed field: Poëzie en literatuur
„Pundura vārdi” ne vienmēr pauž manu pasaules uzskatu. Tie gluži vienkārši reizēm ļauj izsekot, kā tas mainās. Mans pasaules uzskats droši vien vairāk līdzinās staipekņa stīgai nevis taisni noaugušam zāles stiebram, turklāt šā staipekņa sakne dzen daudzas jo daudzas jaunas atvases.
Zvaigznes
Jau sirmā senatnē ļaudis bija pārliecināti, ka nav nekā jauna zem saules. Tomēr nevar apgalvot, ka nekā jauna nav tikai zem šīs saules vien.
Ja var ticēt astronomiem, ir nepieciešami trīsdesmit seši tūkstoši gadu, lai Herkulesa zvaigznāja zvaigžņu gaisma sasniegtu mūsu zemi. Tomēr pat Herkulesa zvaigznājs nevar zaigot mūžīgi. Reiz pienāks laiks, kad tas zaudēs savu brīnumskaisto starojumu, izplēnot saltos pelnos. Tomēr par spīti visam nāves klēpī allaž riešas jaunas dzīvības dīglis. Droši vien būs vajadzīga vien laimīga apstākļu sakritība, lai apdzisušais Herkulesa zvaigznājs, bezmērķīgi klaidodams pa bezgalīgo Visumu, pārtaptu par miglāju. Un tad tajā cita pēc citas dzims jaunas zvaigznes.
Visuma plašumos pat mūsu Saule ir tikai nieka malduguns. Bet Saule ir mūsu Zemes māte! Tiesa, tas, kas risinās vistālākajās Visuma tālēs, pašā Piena ceļa nomalē, patiesībā nemaz neatšķiras no tā, kas notiek uz mūsu grēcīgās zemes. Dzīvība un nāve nemitīgi nomaina viena otru, paklausot mūžīgajam kustības likumam. Nevar noliegt, ka, domājot par to, neviļus mostas līdzjūtība pret neskaitāmajām zvaigznēm, kas izkaisītas debesu klaidā. Pareizāk sakot, tā vien šķiet, ka zvaigžņu gaisma, kas te uzliesmo, te atkal nodziest, pauž tādas pašas jūtas, kādas pazīstam mēs, cilvēki. Arī šo patiesību pats pirmais cildenos vārdos ir apdziedājis kāds dzejnieks:
Zvaigznes bez skaita
Kā liedagā smilšu graudi...
Un kāda no tām,
Uzsmaida vienīgi man.
Un tomēr... vai zvaigžņu nebeidzamā, mūžīgā kustība, kas atgādina mūsu dzīvi, nav mazliet apnicīga?
Dit lid / deze gebruiker heeft KudoZ-punten verdiend door andere vertalers te helpen met het vertalen van termen op PRO-niveau. Klik op het puntentotaal / de puntentotalen om de geleverde termvertalingen te zien.
Totaal aantal verdiende punten: 80 (Allemaal PRO-niveau)
Specialisatie